otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Filma, kuru nedrīkst neredzēt

2009. gads. Tika uzņemta, manuprāt, pati labāka filma, kas jebkad tika adresēta LGBT cilvēkiem. Tajā ielikts viss, ko var ielikt runājot par šo, manu, sabiedrības daļu. Prayers for Bobby - vienīga filma, kuru es nevaru nenoskatīties nenobirdinot nevienu asaru. Šīs visas sajūtas, kas ir gan filmā, gan manī vienkārši uzkvēlo.
Atceros vasarā, kad pirmo reizi noskatījos šo filmu, man acis bija pilnas ar asarām. Man pat bija jāapstādina filma, lai varētu tās izslaucīt ārā. Es pēc dabas neesmu emocionāls, vairāk flegmātisks, bet katram cilvēkam ir sava, neteikšu vājā, emocionālā vieta. Un šī ir man.
Filma, kas ir balstīta uz patiesiem notikumiem, stāsta par ģimeni, kur viens no dēliem ir apzinājies sevi kā gejs. Tiek parādīta pārējo ģimenes locekļu attieksme un īpaši mātes vēlmes dēlu, Bobiju, izmainīt. Vienreizējā aktrise Sigurnija Vīvere (kuras vārdu vienmēr aizmirstu) izcili atveido savu lomu.
Es tiešām nemāku aprakstīt, tas vienkārši ir jāredz.



With kindness and love, Always Your AirRunner.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Sveika, pasaule!

Šādi varētu sākties tik pat labi pirmais ieraksts kādā blogā, bet ne šeit. Šis ir bijis interesants mēnesis un nobeigums būs, manuprāt, vēl interesantāks. Esmu atbrīvojies no dažām elektroniskām lietām, kuras domāju man nevajadzēs vairs, jo uzskatu, ka pārāk daudz tās izmantoju. Es vakar izdzēsu Eira Runnes draugiem.lv profilu, jo to uzskatīju par viltus profilu un, domājot priekš kam man slēpties, secināju, ka tas man vairs nav vajadzīgs. Bet par spīti tam, man būtu vajadzība vēl saglabāt savu anonimitāti citās vietnēs.
Otra lieta, kuru es paspēju iznīcināt, ir gejiem.lv profils. Jau tā piereģistrējoties secināju, ka nekā pieņemama (ar izņēmumiem) tur nebūs, tāpēc, lai neputrotu sev galvu, izdzēsos. Var uzskatīt, ja neesmu tur reģistrējies, tad tajā sabiedrība neeksistēju.
Bet šie augstāk minētie sīkumi nav ik svarīgi, svarīgāk ir tas, ko es šodien izlasīju e-pastā.
Es jau kādu laiku atbildu uz vēstulēm (draugos un citur) dažāda vecuma jauniešiem, kuri parasti sāk saraksti ar vārdiem: "Es lasīju tavu blogu un vēlos uzzināt..." vai "Esmu tādā un tādā situācija, ko es varētu darīt..." Nemāku, kā psihologs pareizi teikt, bet cenšos pēc iespējas izpalīdzīgāk atbildēt, jo, manuprāt, ir svarīgi gan tas kas notiks ar pašu, gan ar citiem.
Šī ieraksta ideja ir padomāt un uzdot jautājumu, kā Jūs rakstītu vēstuli, kāda puiša, meitenes vecākiem, ka uzzinājuši, ka viņas bērns ir gejs un nav apmierināts ar viņu?
Manuprāt, šī būtu ļoti laba lieta, jo mēs pieaugušie, atklātie nekad nezināsim, kad kāds jaunāks meklēs palīdzību mūsos.

Gaidu atbildes!

Ar cerībām, VējaSkrējējs

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

Atļāvos paņemt brīvdienu

Pēc pēdējo dienu notikumiem man galvā sarosījušās ir domas par to, kā es iepazīstos. Es to daru internetā. Lai arī kā man liktos, ka tas nav slikti, man tomēr pēc skype, čata vai sarakstes tekstiem ir grūti saprast cilvēku. Man būs vien jāatzīst, ka vislabākais veids kā iepazīties un mēģināt iedraudzēties ir realitāte. Cilvēki internetā ir tādi, kādi vēlas būt nevis kādi ir.
Es jūtu, ka esmu skeptisks un daudz domāju. Kā saka grābekļu horoskops: "Ilgi šaubīsies, un, izdarot vienīgo pareizo izvēli, uzkāps vislielākajam grābeklim, ", kas ir vistiešākā veidā patiesība. Un laikam, kamēr es te šaubos,  nāks arī lielākais "grābeklis".

Mērķi. Es atkal cenšos uzstādīt sev mērķus, kas ir gan pareizi, gan nē, jo es tā ik pa laikam, varētu jau sākt teikt, ka ļoti bieži, uzstādu mērķus. Dažus sasniedzu, dažus atjaunoju nākošajā domāšanas reizē. Sākot ar parastiem mērķiem, kā skolas pabeigšana un dažādu darbiņu izdarīšana, līdz beidzot savas dzīves sakārtošanu un dzīvošanu.

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēku mērķis ir būt laimīgam, priecīgam, neraizēties. Vajadzības šķiet mūs lika iegūt uguni, mainīties un būs tādiem, kādi esam tagad. Es ļoti labi zinu, ka manā raksturā ir tiekties pēc ideāliem, nereāliem ideāliem, bet reizē paralēli es šos ideālus neievēroju, pielāgoju realitātei. Tas ir it kā tā, ka gada horoskops būtu pilnīgi pretējs ar mēnešu, un notiek cīņa viena cilvēka ietvaros.

Es vēlos cilvēku. Neteikšu vairs kaut kādu, jo zinu, ka katram gaume atšķiras. Tā kā man ir slikta īpašība cilvēkus iedalīt grupās, tad ,skatoties pēc horoskopiem, viņš visticamāk būtu vai nu Svari, vai Mežāzis, vai minka - Lauva. Bet kā jau minēju, vienmēr dzīvē ir izņēmumi, un vienmēr būs grūti un gandrīz vai neparedzami uzzināt nākotni.
Man ļoti patīk pieskārieni, man patīk tā sajūta, ka otrs negrib tikai tevi "ņemt priekšā", bet arī ... mīlēt.
Tā vien šķiet, ka mums katram kaut kas pietrūkst. Vai tā ir mīlestība? Grūti teikt, jo ne katrs parāda to, ko patiesībā vēlas.

Cilvēki ir dažādi. Par laimi. Un šajā dažādībā ir arī mans cilvēks. It gets better. I hope!

VējsSkrējējs zilas jūras malā skatoties, kā JūrasPeldētājs nirst mirdzošu viļņu skāvumā....

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Vēlos tikties vēlreiz

Vēls rudens. Aiz loga jau ir drēgns, un atvasara jau sen pagājusi. Kaut vēl siltais lietus neteic, ka tūlīt būs ziema, var staigāt vējjakās.
Šķita, ka to dienu es gaidīju ilgu laiku, un šobrīd gribās, kaut spētu atgriezties laikā, kad pirmo reizi satikos ar šo puisi.
Tas bija ātri, tā man likās, bet reizē nekas sasteigts vai neizdevies.
Pēc sarakstes, kas nevarētu lepoties ar savu garumu, kurā vidēja viens otra testēšana, aizņemtība un vai šaubas, mēs tomēr tikāmies. Es vienmēr cenšos turēt doto vārdu, un, ja apsola, ka par to dabūšu skūpstu, tad šķiet, ka ir vērts.
Praktika, praktika - vārds, kas vidēja sarakstē. Bet vajag arī drosmi un šoreiz tā patiešām bija.
Es satikos ar šķietami bailīgo puisi, kas noslēpumaini izmeta frāzes. Es tiešām gribēju zināt, ko viņš domā, ko vēlās.
Pēc sasveicināšanās nolēmām aiziet pastaigāt uz parku, kuru es drīzāk nosauktu par senu kapsētu ar lieliem kambariem - ēkām, kur tika apglabāti. Man patīk kapi.
Pēc pāris soļiem pa parku viņš iesteidzās kādā kapu kambarī. Man bija jāseko, bet pašam arī bija interese, kas tur ir, jo nekad neesmu bijis iekšā.
Iegājuši un izpētījuši secinājām, ka tur nav daudz vietas, bet pietiekoši diviem. Nezinu, kāds bija sākotnējais mērķis, bet viņš izslēdza savu mobilā telefona spuldzīti un atspiedās pret sienu.
Pēkšņi uzlidoja klusums, neveikls klusums. Man automātiski pār zobiem pārskrēja vārdi:
- Es parasti neuzsāku! - jo nojautu, ko iespējams viņš grib.
Pauze. Likās, ka viņš smaida vai arī skatās manā virzienā.
- Uzdrošinies! - es sastingu. Atkal, kā vienmēr. Nespēdams pakustināt pirkstus.
- Uzdrošinies! - atkal atskanēja. - Es esmu šeit!
Cīņa, kas bija iekšā: bailes un nezināšana. Mana roka bija paralizēta.
Bet riskēju tā pat kā agrāk. Es gribēju zināt, es gribēju just to pēc kā tiecos.
Mana roka lēnām tiecās, es neredzēju, kur viņš īsti ir, bet sataustot likās, ka akmens nokrīt no kājām.
Skūpsts - maigs, bet kaislīgs, karsts, bet patīkams. Viņš pakustējās, viņš pieglaudās. Rokas šķērsoja vidukli un apņēma, manas - ap kaklu apvijās. Mēs piespiedāmies tuvāk, tuvāk.
Viņš bija garšīgs un neizsakāmi maigs. Rokas, kas sākumā apņēma vējjaku, tiecās zem tās. Viņš gribēja sasildīties, viņš man teica. Laiks bija apstājies. Bijām divi tur parkā kopā.
Viņa pavēsās rokas tika klāt jau pie manas plikās muguras, kur kustoties centās iegūt siltumu. Drīz vien, gribot vairāk, tās slīdēja augstāk, atstājot kailu un rudens pieejamu muguru.
Es nenocietos un, dabūjis vaļā viņā vējjaku, ap vidukli spiedu sev klāt. Neaprakstāmi.
Viņa rokas slīdēja no pēcpuses līdz pleciem, meklējot siltāko vietu. Lai uz ilgāku laiku paliktu pie sirds. Tā man ir vissiltākā vieta - sirds.
Manas rokas slīdēja pāri viņa džemperim, bet nē, izvilku no biksēm ārā kreklu, lai justu ūdens rūdīto, maigo ādu.
Mēs skūpstījāmies ar vien ilgāk, ar vien drošāk, ar vien kaislīgāk. Rokas pašas viens otru centās izģērbt, lai tiektos tuvāk otram, lai izjustu.
Drīz jau vai kaili, tik sildoties ar viens otra siltumu mēs mīlējāmies parkā kapa kambarī.
Garām pagāja cilvēki, prāts ieslēdzās. Bija laiks diemžēl. Laiks iet. Pagājusi jau vairāk kā stunda.
Ātri uzvilkām drēbes un viens otru notīrīdami, gājām katrs uz savu pusi, saviem darbiem.
Bet es? Es palikšu pie domas, ka vēlos tikties vēlreiz.

Piezīme: Diemžēl raksts ir balstīts uz patiesiem notikumiem un cik nu patiesiem cilvēkiem.

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

NoPride

Šī rakstiņa ideja man jau vairākas nedēļas mētājas galvā, bet vēl joprojām cenšos apkopot informāciju par šo, var jau teikt, "mūžīgo" tēmu. Personīgi, kaut man vairāk gribētos būt nevienā pusē, esmu spiests nostāties homoseksuālima pusē, jo esmu pie viņiem piederīgs.

Kā jau daudzi ir pamanījuši, NoPride savu darbību ir vai nu samazinājis, vai iesaldējis, jo mājas lapa jau kādu laiku neeksistē, bet tomēr ir citas vietas, kur var izlasīt NoPride darboņu viedokli un nostāju. Viena no tām ir http://pilsoni.lv/ , kas ļoti labi parāda savu nostāju ar virsrakstu nopride.lv, kas iespējams ir bijusi vecā nopride.lv versija.

Pirmais iespaids par šo mājas lapu bija diezgan tipisks. Kāpēc? Cilvēku argumenti nemainās, mainās tikai tas, kā tie tiek pasniegti. Sākot ar aklu ticību un beidzot ar neloģisku domāšanu. Šie cilvēki vienkārši baidās no nākotnes, jo viņi neredz un nezin, kas būs un nebūs.

Komentējot, kritizējot, šo mājas lapu, sākšu ar visatpazīstamāko pretgeju argumentu: Bībelē ir rakstīts, ka homoseksuālisms ir grēks.
Jā, es ļoti labi zinu, ka tas tā ir, bet šai lietai ir divas puses. Viena ir tā, ka personīgi es nespēju ticēt cilvēkiem, kas sludina bībeli, jo viņu vārdi un idejas, un domas ir pretrunīgas ar to, ko viņi dara. Baznīca nostājas pret attīstību, ko pierāda vēstures fakti, Baznīca ir pārdevusi indulgences, kas ir (bija) neizdarīta grēka atlaišana. Kā gan var ticēt ticībai, kura savā vārdā pati ir grēkojusi, bet to slēpj?

Tas ir mans viedoklis, un kopš Latvijā ir ticības brīvība, mēs katrs paši drīkstam izvēlēties, kam ticēt un kam nē.
No otras puses skatoties, daudzi priesteri, mācītāji piemin (un ļoti daudz reizes) Latviešu dainas kā pareizo, tradicionālo vērtību pārmantošanu. Kas gan šeit ir pretrunīgs? Tas, ka dainas ir pagānu literatūra, kuru 13. gadsimtā neveiksmīgi centās iznīdēt krustneši. Dievs, Pērkons, Laima, Māra - tās visas ir pagānisma dievības, kurām vēl joprojām tic gan parastie iedzīvotāji, gan luterāņu, katoļu un citi mācītāji. Latvieši ir ļoti pretrunīga tauta.

Turpinot par tradicionālajām vērtībām ,notikumus toreiz Praida gājienā es ļoti labi varu salīdzināt ar šo video: šeit. Tā pat kā šīs reklāmas video tiek izvirzīts mērķis - saglabāt laulību. Un kā pretargumenti tiek minēts, tās svarīgums,  vērtība un ka, nu, lūk, geji cenšos tos visu izjaukt, ielīst citās ģimenēs un tam līdzīgi, kas tiešām ir jau nenormāli. Paskatoties praida bildes, ļoti labi var redzēt, kuri ir šie "melnie mākoņi":
http://www.nra.lv/foto-zinas/22732-praida-gajiens.htm
http://foto.delfi.lv/album/28457/

Nobeigumā gribu teikt, ka LGBT mērķis ir vienlīdzība. Mēs gribam, lai mūs neienīst, necenšas iznīcināt. Mēs negribam, lai mūs piekautu tikai tāpēc, ka esam savādāki. Mēs necenšamies ielīst citu dzīves, citu ģimenēs. Mēs gribam savas.
Zinu, ka cilvēki vēl joprojām baidās no tā, ko nezin, bet Jūs takš neesiet geji. Jūs nelīdīsiet Mūsu dzīvēs tāpat, kā Mēs nelīdīsim Jūsējās. Jāsaprot robeža.

VējaSkrējējs

Piebilde Atļaušos nepublicēt vulgāriskos un izsmejošos komentārus. Paldies.

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

Pārdomas

Mēģinu ēst ar irbulīšiem vakardienas pasākuma šķovētos kāpostus. Niekojos nevis ēdu. Tāda dīvaina diena, kad nezinu, ko vēlos. Nezinu, vai vispār kaut ko vēlos. Sēžu pie datora ar dzīļu nostaļģiju iekšā.
Sēžu gejiem.lv un ir tāds pretīgums pret sevi. Liekas, ka tur kaut kas ir, bet nekā reizē nav. Paziņas uzjautrojas čatā ar perversiem jociņiem un vārdiem, kas neko neizsaka. Te viens grib seksu, otrs to pašu. Trešais tikai iepazīties. Nekā priekš manis, varbūt.
No rīta, kas jau nebija rīts, bet jau dienas vidus, pamodos ar dīvainu sajūtu iekšā: atkal esmu viens. Un kurš pie tā vainīgs? Neviens! Nav jēgas meklēt vainīgo - tas tā pat neko nedos.
Vakar tiešām kaut ko bezjēdzīgi meklēju! Atradu? Nē, atradu tikai sevi.
Gluži kā filmā, kuras trilleris man sākumā nepatika. BIG GAY MUSICAL.
Jā, filmas ir filmas, bet vai tā notiek dzīvē - nav ne jausmas. Vienu brīdi dziedu: "I wanna be a slut", bet otru secinu, ka tas nav tas, ko meklēju. Gribas no rītiem pamosties kopā. Dienu skatīties acīs un smaidīt. Bet diemžēl filmas nav realitāte. Cilvēki nav tādi kā filmās. Vienkārši nav.
Klusi mīlēt un cerēt, ka kādu dienu viņš tevi pamanīs, ir sāpīgi. Tiešām sāpīgi! Zinu, ka man ātri iepatīkas cilvēki, bet esmu apmaldījies sevī. Apmaldījies.

Tagad gan turpināšu savus darbus - sakārtošu dzīvokli pēc vakardienas pasēdēšanas.

VējaGraudiņš

Attiecības: principi

Kā jau kuru reizi rakstu agri no rīta - būs jāpierod! Bet šoreiz gan pēc šī došos gulēt, miegs nenāk, bet apnika žāvāties.

Tātad šī rīta tēma ir attiecības. Tēma, kurā man ir tikai viens ieraksts. Diemžēl! Sākšu ar to, ka katrs agri vai vēlu vēlas kādu cilvēku sev blakus, ar ko pavadīt vai mēģināt pavadīt kopā savu mūžu. Es šoreiz nerunāšu par sava īstā meklēšanu, bet gan par principiem.
Mēs katrs vēlamies, lai mums būtu vienīgais vai vienīgā, bet reizē gribētu, lai viņš/viņa būtu uzticīgs. Tad kad īsti veidojas uzticība savam vienīgajam/vienīgajai? Attiecību laikā vai pirms tam?
Laikam līdz šodienai es teiktu: attiecību laikā. Bet nē, Jūs diemžēl maldāties! Uzticība veidojas vēl pirms iepazīšanās vispār. Tie ir principi!
Es nesen iepazinos ar cilvēku, kam ir puisis, bet viņš meklēja vēl citu. Tas ļoti diskutējams jautājums, bet šis ir ļoti labs piemērs. Ja tev nav sava drauga, vai tu atļautos kaut ko nopietnu ar cilvēku, kam ir?
Es visticamāk, ka nē, jo tas ietekmēs iespējamo nākotni. Padomājiet, ja jūs esiet šādi rīkojies, kas gan neliks jums tā rīkoties, kad pašam būs draugs? Godīgi sakot, tas patiesībā notiek automātiski, un ir lielāka iespēja, ka tā tas var notikt.
Es domāju, ka tik pat labi var teikt: nekas jau nebūs vai, ja viņa puisis atļauj, tad ok. Bet tik un tā, manuprāt, cilvēki pievērš mazu uzmanību tam, ko gan nozīmē būt uzticīgam otram. Tas arī palielina problēmu skaitu. Otrs var būt pat greizsirdīgs/greizsirdīga, kas cilvēcīga lieta.
Nemāku teikt kā man personīgi būs, bet es tiešām no sirds turēšos pie tā, ka man jābūt uzticīgam tāpēc, ka tad otra acīs augs mana vērtība un būs mazāk problēmu.
Domāju, ka tas būtu ļoti labi. Un nobeigumā atbildot vienam cilvēkam, teikšu, ka es necenšos pamācīt citus, bet gan izstāstīt savu ceļu, lai kļūtu laimīgs, Jums ir izvēle piekrist vai ne. Tik un tā  - par gaumi nestrīdas, bet daži to nesaprot! (orientācijas ziņā)

VējaSkrējējs

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Trakās dienas manā galvā

Jā, draugi, kas mani pazīst, neesmu atkal gulējis nakti un jūs jau zināt, kas tad notiek! Nekas traks!

"Labrīt!" man būtu jāsaka, jo šo rakstiņu izdomāju uzrakstīt pus sešos no rīta, jo es pa šīm pāris dienām esmu sakrājis ļoti daudz ko un mēģināšu tagad to visu izlikt vārdos. Ceru, ka Jums problēmas nesagādā mana lēkāšana no tēmas uz tēmu, jo šis tiešām šķiet būs multi-tēmu rakstiņš.

Pirmkārt, ko es vēlētos uztvert ir tas, ka es vēl joprojām neesmu Rīgā redzējis tiešām atklātu pāri, kas staigātu rokās. Neesmu labi skatījies (?), bet tā ir. Šī doma manā galvā ienāca pēc tā, ka nesen Centrālajā stacijā nejauši ieraudzīju pārīti ārzemnieku, kas mana priekšā sadevās rokas, pasmejās un devās tālāk. Tad bija tiešām patīkams izbrīns, kaut viņi to izdarīja vietā, kur bija maz cilvēku, bet bija vismaz prieks, ka kāds arī ir spējīgs uzdrošināties.
Bet savukārt domājot par mūsu pašu cilvēciņiem, nedomāju, ka daudzi būtu gatavi uz ko tādu, jo bailes no nezināmā, manuprāt, ir lielākas, ja zini, kas var notikt. Pats es nevaru pateikt, vai būtu spējīgs "rociņās" staigāt ar savu puisi pa Rīgas ielām. Domāju, ka sākumā būtu neērti, jo, protams, cilvēki gan skatīsies, gan kritizēs. Nemāku tagad teikt - man vēl nav bijis puisis.

Otra lieta, ko esmu pamanījis ir visnotaļ relatīva. Esmu pamanījis, ka tieši sievietes ir aktīvākas sabiedrībā nekā vīrieši. Es domāju netradicionāli orientētās. Tā kā nesen bija Mozaīkas bibliotēkas atklāšana, kā vēsta mozaika.lv , tad arī man izdevās pārliecināties, ka tik tiešām baumas, kuras līdz šim man nebija izdevies pārbaudīt, ir patiesas. Neteiktu, ka tā ir visur, bet man radās tāds priekšstats.
Bet par Mozaīkas bibliotēkas izveidi man radās ļoti pozitīvs priekšstats, jo tik tiešām apkopot grāmatas, kuras  citas bibliotēkas nelabprāt turētu savā reģistrā, vienviet un pieejami tieši tiem, kuriem tas ir nepieciešams, ir tiešām labi. Kā man zināms, bibliotēka vēl ir sākuma stadijā ar pāris desmitu grāmatu, žurnālu un līdzīgu izdevumu, bet jau ir atrodama laba lasāmviela gan atpūtai, izziņai un pētījumiem.
Turpinot runāt par sievietēm, vienīgā vieta, kur man zināms meitenes iepazīstas, ir gay.lv . Teikšu, ka neesmu ļoti informēts, bet ir zināma interese, jo gribas zināt, kas gan atšķiras starp vīriešu un sieviešu iepazīšanās portāliem. Varu teikt, ka esmu no tiem, kam ne īpaši patīk "pliko" portāli, bet nedrīkstu neatzīt, ka ir kad nu uznāk.

Pati dīvainā lieta, ko es cilvēkos nesaprotu, ir kāda jēga likt plikas bildes profilā. Es nedomāju tiešām labās, bet tās, uz kurām pat paskatīties nevar. Tas pats portāls gejiem.lv , kurš man asociējas par pārākumā netīru, tiešām netīru pornogrāfiju un meklēšanos. Jā, zinu, ka neesmu tas labiņais, kas turas no šī portāla pa gabalu un esmu arī tur reģistrējies, bet tomēr, ko tur meklēt? Čatā neeksistē nekādas runas, ja vien sekss, sekss un sekss. Gultā, vannā, mašīnā, parkā vai turpat, kur tiekas.
Domāju, ka tā nu gan divdomība. Vienviet tiek runāts par viendzimuma ģimenēm, otrviet baudas gūšana bez liekiem iemesliem vēlreiz tikties.
Murgs. Neko vairāk nevaru pateikt, jo, ja cilvēki grib iegūt arī normālas tiesības precēties un dzīvot kā ģimene, jābūt arī normālām lietām.

Labi domāju, ka es vienīgi varu ietekmēt to, ko es daru un kā es daru. Lai arī teiktu, cik slikti viss ir, tomēr tā ir tikai daļa un dažreiz netīra daļa. Bet par spīti tam visam, man tomēr šajā visā ir lietas, kas patīk. Uzskatu, ka, ja skatās pornogrāfiju, tad tikai un vienīgi labu.

Atceros, kā pirms vairākām nedēļām man ar vienu paziņu patika meklēt internetā tiešām seksīgu puišu bildes/fotogrāfijas, izteikt viedokli, kas patīk, kas nē. Es nedomāju pornogrāfiju, kaut bija uzķeršanās arī uz tās, bet parastas half-naked bildes. Kā piemēram, šī augstāk. Bet atceroties tagad, cik sākotnēji interesanti bija pasapņot, man domas drusku manījās. Kāpēc gan ik dienas meklēt internetā bildes un "kaifot", ja šo laiku vari izmantot, lai pats tā izskatītos un ik rītu paskatoties spoguli varētu pateikt: "Eu, puis, tu esi seksīgs!" Šī doma, man tā īpaši nebija iekritusi galvā, jo nav gadījies tā, ka baigi patiktu izrādīties (bet tomēr domāju, ka drusku labāk izskatīties ir vērts) līdz vienam brīdim, kad puisis, kas pats iet uz sporta zāli un ir tiešām laba izskata, teica: "Tev perfekts augums un svars - tu vari izskatīties labāk!" To dzirdot, bija tāda dīvaina sajūta. Reizē drusku neērti, reizē šoks. Bet tas drusku pamainīja manu attieksmi pret sportu kā neatņemamu cilvēka ikdienas sastāvdaļu.
Godīgi sakot, senajā Romā un Grieķijā visie "gudrie prāti" bija arī sportisti un nodarbojās ar to katru dienu!

Un kā pēdējā tēma šajā savārstījumā būs vietas, kur var pulcēties.
Viena vieta, uz kuru es esmu bijis ir klubs XXL, kā jau ir minēts iepriekšējos rakstiņos. Par šo klubu man nav slikts viedoklis, bet par cilvēkiem gan varētu būt. Patiesībā vienīgais iemesls, kāpēc es vispār esmu bijis šajā klubā ir tas, ka vēlējos satikties un atpūsties kopā ar vienu draugu, kas arī izdevās. Vienīgais, ko man tur patīk darīt ir vērot cilvēkus, sarunāties un, protams, padejot.
Bet bez šīs vietas, man gribās ļoti, ļoti apmeklēt restorānu (?) Dorian Gray, jo, pirmkārt, man ir vēlēšanās izlasīt grāmatu, otrkārt, cik ir skatītas bildes, izskatās, ka tur patīkams iekārtojums un domāju, ka arī brīva atmosfēra, un tāpēc, vienreiz jau ir jāaiziet, lai redzētu, kas, kur, kad notiek. Varbūt iepatiksies?!
Citas vietas es īpaši nezinu vai nepazīstu, jo neesmu bijis un esmu dzirdējis tikai nostāstus, kā tur ir un izskatās. Bet personīgi esmu noskatījis vienu interesantu kafejnīcu Rīgā, Vašingtona parka stūri, kas, manuprāt, ir diezgan omulīga un patīkama. Nezinu, vai kādreiz radīsies izmantot šo interesanto vietu, bet iesaku jums to apskatīt.
Savukārt centrā, netālu no operas, man ar savu izkārtojumu ir ieinteresējis Tējas namiņš, jo, manuprāt, pēc garām ziemas pastaigām būtu patīkami ieiet un iedzert tēju vai, ja ir, karstvīnu. Protams, ļoti interesanta ekstra ir otrā strāva spilveni, kurus ir plānots tuvākajā laikā arī izmēģināt.

Nu tā, lūk, pulkstenis jau tuvojas septiņiem un man nu būs jāberž ārā miegs, un jādomā par došanos uz skolu.

Jauku Jums dienu!
VējaSkrējējs

piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Oskars Vailds

Filmu Oscar Wilde es uzgāju nejauši, pat nedomādams, ka vispār būtu saistāma ar netradicionāliem cilvēkiem, bet tomēr tā sanāca.
Šī filma stāsta par angļu/īru rakstnieku, dramaturgu un dzejnieku Oskaru Vaildu, kas pazīstams ne tikai ar saviem rakstu darbiem, bet arī ar savu interesanto raksturu, izskatu un dzīve ritumu. Tolaik 19. gadsimta beigās pasaulē pastāvēja cita kārtība un citi likumi, kas ļoti ietekmēja tā laika dzīvi.
Oskars sabiedrībā bija pazīstams ar savu vienmēr labo un tam laikam stilīgo ārieni, inteliģento runu un šarmu. Kā parāda filma un arī biogrāfiskie apraksti, viņa dzīve nebija viegla. Viņš bija gan mākslinieks, gan tēvs, gan arī cilvēks ar netradicionālu orientāciju jau tajos laikos. Viņš tika apcietināts un notiesāts par "piedauzību", respektīvi homoseksuālismu un nosēdējis divus gadus cietumā, kas, manuprāt, tiem laikiem ir nedzirdēts.
Personīgi nebiju domājis, ka jau reāli pastāvētu tādas ziņas un informācija, jo cilvēki savu dzīvi slēpa daudz vairāk.
Runājot par filmu, es to tiešām iesaku. Nevis tāpēc, ka tā būtu kārtējā pornogrāfija (atvainojos, uz kuriem neattiecas) vai cita žanra filma, bet gan tāpēc, ka šī firma ir stāsts par reālu cilvēku, kas eksistējis tikai pirms apmēram 100 gadiem. Pietam jo īpaši iesaku, jo viņš ir sarakstījis romānu Doriana Greja ģīmetne, kuru tieši gatavojos lasīt, kā arī citus lieliskus darbus.
Domāju, ka šī filma būs tiešām tā vērta un Jūs to izbaudīsiet.

Vienmēr ar Jums, VējaSkrējējs

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Izvēle, P!nk un its gets better

Nu, tā apmēram beidzās mans 3. novembris - ar trim lietām: saraksti ar vairākiem cilvēkiem, P!nk video klipu un daudz, daudz iesāktiem klipiem "its gets better" kampaņas ietvaros.

Sākšu no otra gala: Nesen, rakņājoties internetā, uzgāju tādu blogu kā DEEP DISH, kas sākumā izcēlās ar savu plikumu, un es negribēju to likt savā sarakstā, bet šodien, pareizāk, vakar ielikšana sarakstā apmaksājās, jo atradu pāris labus video "its gets better" ietvaros.
Patiesībā daži no tiem video ir ļoti nopietni, jo tiešām pasaulē notiek daudz nāves gadījumi. Tas jau ir fakts, ka vislielāko pašnāvību skaitu izdara jaunieši ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Es nevaru izstāstīt, tas ir jāredz:

Manuprāt, šīs lietas ir ļoti svarīgas, jo pasaule neaprobežojas tikai ar Latviju, bet tā ir visa pasaule. Domāju, ka daudzas lietas ir jāmaina. Mēs dzīvojam nevis, lai nosodītu, bet lai padarītu laimīgus. Visu cilvēku mērķis ir laime. Atcerieties to, arī Savējie!
Ja vēlāties noskatīties pārējos video, tie ir šeit.

Pat man vajag pauzi, lai turpinātu...
Otra lieta, ko pamanīju tieši populāro cilvēku sabiedrībā ir tas, ka sākas uzbrukums. Daudzi dziedātāji, mūziķi, mākslinieki, aktieri un citi cilvēki maina mūsu vērtības. Kā? Masu mēdīji ir ļoti spēcīgs līdzeklis, kas mūsdienās ietekmē katru gan jaunu, gan vecu cilvēku. Tiek veidotas vērtības, kas balstītas uz cilvēcības principiem visiem. Sabiedrībā parādās un vairāk izpaužas individuālisms - ka pats var noteikt sev, kas ir labāk. Šīs, manuprāt, ir svarīgs solis pretī nākotnes sabiedrībai, kurā ir mazāk nesaskaņu un problēmu. Beidzot cilvēki sāk arī domāt, vai tas, ko es daru, ir labi arī citiem.
Domāju, ka tas ir labi un ceru, ka šī vērtību stratēģija nostrādās labā virzienā.

Pēdējā lieta, kas man ir pāradījusies, ir izvēle. Es tāpat kā daudz jauni apmeklētāji interneta lapās, esmu iepazinies ar daudziem cilvēkiem. Un parādās izvēle, kurš labāks, kurš ne. Es nezinu vai drīkstu šādi rakstīt par cilvēkiem, jo neuzskatu, ka cilvēkus var izvēlēties, bet tomēr.
Domājot, vai tā iepazīties internetā ir labi un pareizi, es cenšos atsaukt senākus laikus, kad cilvēki lika iepazīšanās sludinājumus, sarakstījās un iepazinās ar citiem lielākos attālumos. Protams, ka bija arī neveiksmīgas reizes, bet ...
Mans mērķis arī bija iepazīties, bet nekad nav bijis tā, ka uzreiz ar daudziem. Tāpēc sāku apjukt, jo ir grūtāk atcerēties, piefiksēt un piedomāt pie katra cilvēka. Ir grūti iepazīties, jo cilvēki aprobežojas ar īsām vēstulēm un vārdu "skaidrs", kas man, nu jau, ļoti nepatīk, jo tas vairs neko, kā vien cilvēka nespēju runāt, neizteic. Pilnīgi un galīgi nezinu, ko darīšu, bet cerēšu uz to labāko.

Ā, un nobeigumā esmu pamanījis, ka netradicionāli un uz to pusi tendēti cilvēki ir drusku savādāki izskatā kā pārējie. Nezinu, kas tieši, bet ir kaut kas tāds, kas liek tiešām teikt: "Viņš\viņa var būt drusku netradicionāls..."

Nu tā, jauku Jums nakti un šoreiz gan ar labu nakti.

Jūsu vienīgais Vēja Skrējējs...

pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

Kas ir dzīvesveids?

Mūsdienās termins dzīvesveids ļoti daudz tiek jaukts ar vārdu orientācija. Bet ko gan nozīmē dzīves veids?
Manuprāt, dzīves veids nozīmē to, ko mēs izvēlamies. Kāpēc tieši tā nevis savādāk. Gejam dzīves veids var būt sportošana vai klubu apmeklēšana, vai atbildīga iešana uz darbu vai augstskolu/universitāti. Tā ir izvēle, kas pastāv nevis dabiska lieta.
Dzīves veids, kurā ietilpst ļoti liela daļa no dienas ritma, ir ļoti vispārēja lieta, jo cilvēki nedzīvo katru gadu vienādi un katru gadu nedara precīzi tās pašas lietas, kaut vienmēr ir izņēmumi.
Aktīvs dzīvesveids ir sportošana ikdienā, var būt arī trenažieru apmeklēšana, kas nav obligāti, jo var arī tik pat labi mājās trenēties. Bet bez tā ir arī pareizs uzturs. Parasti šādiem cilvēkiem ir arī sportisks darbs vai nodarbošanās. Viņi mīl iet uz pasākumiem, izklaidēties un atpūsties. Mēdz ceļot ar riteņiem vai ekstrēmāk.
Bet savukārt pasīvs dzīvesveids saistās vairāk ar mierīgāku dienas ritmu. Iespējams darbs offisā pie datora. Vistipiskākā šķiet ir grāmatveža profesija, bet tik pat labi varētu būt jebkura cita.
Dzīvesveids var būt tas, vai dzīvo viens vai ar kādu kopā. Dzīves veidu var izvēlēties, bet citas lietas nē.
Nezinu, ko Jūs domāt, bet vēlētos uzzināt!

VējaSkrējējs