svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Jauns pagrieziens, bet šoreiz uz labo pusi

Domas. Idejas un motivācija. Beidzot.
 Šī neparastā svētdiena, kas jau no paša rīta neļāva gulēt, iesākās ar pāris maizītēm un telefona zvanu tieši, kad pieskāros pie telefona.
Patiesībā starp maizītēm un telefonu ir apmēram trīs līdz četras stundas, bet tagad jau šķiet, ka tas bija tikai mirklis.

Ar jaunu motivāciju es atradu vienu no saviem džemperiem, bikses un ieliku austiņas ausīs, kur skanēja Linkin Park dziesma ar tekstu: "You say you're not gonna fight 'Cause no one would fight for you", un devos ārā, kur, vēstot par februāra mēnesi, bija apmēram plus divi, trīs grādi. Šķita tiešām, kaut kam neparastām ir šodien jānotiek un laikam arī notika.
Skatoties pa trolejbusa loga sāku pamanīt, ka tiešām nāk sveču mēnesis, jo cilvēki uz ielām sāk lēnām pāroties un vairāk smaidīt.

Šī diena bija neparasta jau no paša sākuma. Varbūt pat oriģināla? Nezinu, iespējams laiks, kas tiešam iet uz marta pusi, rādīs.
Varbūt šis ir jauns pagrieziens? Ne vairs pa kreisi, bet nu jau labi.
Labi, laikam jāgatavojas nākošai dienai un mazāk jādomā, jo, ja jau taka tika ierādīta, tad tik jāturas uz tās.

Zvaigznēs skatoties VējaSkrējējs

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Sapņi

-Guli, viss ir labi. - šķiet, ka dzirdu, un sajūtu, ka silts ķermenis pieglaužas klāt. Seju es neredzu un balss šķiet nezināma, bet patīkama, tuva. Drošības un miera sajūta.

Sapņi, šādi man jau atkal rādās. Nav vairs tie "tīņu" slapjie, bet vairāk tādi jauki, kurus ir grūti izbaudīt, ja apzinās, ka tie ir tikai sapņi. Šie sapņi šķiet ir vēlmes, kas manī ir un ko es vēlos. Nezinu, bet vēlos.

Bet no citas puses, vairāk kontaktējoties ar tradicionālajiem cilvēkiem, vairāk saprotu, ka atšķirības attiecībās nav. Tiešam tikai tas, ka ir divi puiši vai meitenes.

VējaSkrējēja veltījums

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Tikai sakārtota iekšiene radīs sakārtotu ārieni

Man nepatīk kārtot māju, bet tomēr tas ir jādara, kā rezultātā esmu iemācījies to izdarīt vai nu ātri, vai uzskatīt, ka viss ir jau sakārtots. Visgrūtāk ir kārtot prātu, kas man kā pašiznīcinošai būtnei, ir grūti. Bet par spīti tam esmu ieviesies mazu kārtību vismaz vienā plauktā.
Jau zināms, ka man ļoti patīk atgriezties pagātnē, un šī iemesla dēļ, es mēģināju atbildēt uz sev uzdotiem jautājumiem: "Ko es vēlos?" un "Kā es visu sev apkārt vēlos?"
Esmu sapratis, ka vēlos sev apkārt cilvēkus, un realitātē nevis tiešām nevajadzīgā vidē kā internets. Esmu jau diezgan ilgu laiku nodzīvojis viens, lai vienkārši saprastu, ka vientulība tiešām nav priekš manis. Mans vecais draugu pulks daļēji izgaisa. Šīs lietas iemesls ir manas mācībiestādes un dzīves vietas maiņa, kam sekoja atsvešināšanās.
Parasti man ir diezgan grūti sākt veidot jaunu "pasauli" ap sevi, jo esmu diezgan mērķierobežots. Es tiecos pēc viens mērķa, neapsverot citas iespējas un varbūtības. Kam visam iznākums ir tāds, kādā šobrīd atrodos sabiedriski.
Mūsdienās ļoti liela problēma ir kontaktu zaudēšana tieši īstajā vidē to aizstājot ar elektroniskajiem sakaru līdzekļiem. Jā, ir zināms, ka viņi daudzkārt uzlabo apstākļus, bet vai tiešām ir jāatmet tikšanās?
Pati lielākā lieta, kas man pietrūkst, ir sasveicināšanās apskaujoties. Šobrīd man laikam ir zināms tikai viens cilvēks, ar kuru mēdzu šādi sasveicināties. Šāds veids, kaut dažkārt familiārs, ir daudz patīkamāks un reizē atvieglo kontaktēšanos un uzticēšanos. Dažkārt pat cilvēku iepazīšanu.
Tā kā esmu pamanījis, ka manis iepazītā sabiedrībā, kuras vislabākais pseidonīms būtu pop-sex (populate sex), ir lielā ziņā nepiemērota, ir domas mēģināt atslābt un dzīvot savādāk.
Es ļoti daudz domāju, ka vēlos vienu cilvēku, bet iznākumā tomēr, man pietrūkst daudz kā tā, kas man bija pagātnē. Man pietrūkst tas, ka savu brīvo laiku es veltīju cilvēkiem ar tiem satiekoties, pavadot kopā laiku un arī zināmā mērā izklaidējoties: smejoties, aizejot uz jūrmalu, ezeru; koncerti, izrādes utt.
Dažreiz es sev pārmetu, ka labi zināmi cilvēki un draugi šķiet pievilcīgāki nekā pat modeļi, kurus knapi pazīstu. Vairāk gan gadās pārmest par to, ka es neeju uz randiņiem, šī vārda izpratnē, vai neizbaudu vakaru sveču gaisma, ko mēdzu aizstāt ar sexual addiction.
Pēdējais, ko esmu savā pārdomu un iespējams zināmu izmaiņu laikā ir tas, ka mēģinu atrast kādu domubiedru orientācijas ziņā tuvākajā sabiedrībā, bet reizē man iekšēji parādās riebums pret cilvēkiem, kas runā par seksu. Es nesaku neko sliktu, bet cik var?
Kad man jautās, ko es varu dot, es teikšu: "Es varu tev dot domas, pacietību un uzmanību, bet ne katrs zālēs stiebrs ir izaudzis saulainā, auglīgā augsnē."

Labi, jauku Jums šo atlikušo dienu. Izbaudiet Latvijas publisko slidotavu uz ceļiem un gājēju trotuāriem un esiet jauki.

Jūsu vienīgais VējaSkrējējs

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Reti kurš var redzēt cauri vārdiem.

Kārtējā negulētā nakts. Es pasmaidu, kā mēdzu pasmaidīt par visu un visiem. Šī jauniesāktā diena jau ir daudz ko izdarījusi. Man raisās dažādas domas, un kamēr es tās mēģinu vizualizēt savā prātā.
Šodien es esmu noskatījies divas filmas: October Sky un Single Man.
Šodien es esmu devis atbalstu labam draugam - palīdzējis.

Nezinu ar ko sākt, jo domas skrien pa galvu kā satrakušas. Būtu jāsāk ar kafeju, bet domāju, ka žāvāšanās tik ļoti netraucē drukāt.

Šodien esmu diezgan ilgi rakņājies facebook.com un dragiem.lv. Esmu vērojis šīs cilvēku sistēmas, kas pastāv starp mums. Tas ir unikāli, ka ļoti daudz par pašu cilvēku var pateikt tikai no viņu draugu pulka. Nezinu kāpēc man šādas domas iemetās galvā. Iespējams tāpēc, ka ilgi vēroju vienu profilu gayromeo.com, un tā arī neuzrakstīju. Laikam iedomājos, ka es pazīstu cilvēkus labāk nekā pats sevi, un pat laikam labāk par viņu - puisi ar vācu iesaukas vārdu.

Ko gan nozīmē mīlēt un to izteikt? Dzīvē ir pārāk daudz melu, blatu, kā teiktu ārzemnieki, un izlikšanās. Jau tagad vārdu nozīme reti kuram ir svarīga. Bet reizē arī mūsdienas kas vairāk ir vairs nekas. Vispirms sekss un tikai tad runas. Cilvēki ir tā noslēguši savu apziņu, ka cenšas būt tie, kas nav, un reizē zaudē visu sevi un nelaimīgi dzīvo ēnas dzīvi.
Kas ir mīlestībā? To vairs neviens mūsdienu cilvēks nespēj pateikt. Mēs zinām tikai izdevīgumu un pieķeršanos. Es meloju? Nebūt ne.

Šobrīd šķiet, ka daudzi, kurus es pazīstu no netradicionāliem cilvēkiem, ir visorientēti. Viņi nav viņi. Atkarīgi no pieķeršanās lietām un iemesliem kaut ko darīt. Tikai tiek izrādīta atkarība no cilvēkiem, būt vienam no, bet ne sev. Tā man šķiet.

Parastiem cilvēkiem nevajag publicēties. Ja viņi nav izvēlējušies kļūt par dziedātājiem, žurnālistiem vai līdzīgiem, viņiem, manuprāt, nevajag sevi publicēt. Vajadzības, domas un citas lietas liek darīt šādas lietas. Bērni mēdz rakstīt dienasgrāmatas, jo viņi grib ko teikt vai grib pateikt, bet nevar, nedrīkst. Tā pat ir ar mani.
Šie ieraksti, kas šķiet vienkārši un daudzveidīgi, sevī slēpj simbolus, kuri ir veltīti dažādiem cilvēkiem. Man šķiet, ka tikai pārdomu rakstiņu var būt neveltīti, bet pārsvarā ir visi. Reti kurš redz simbolus un vēl mazāki redz cauri šiem vārdiem.

Man ir daudz jāpiedomā, lai rakstu neveidotu personīgu. Kopš esmu mainījis savu raksturu, es tikai izberu visas domas ārā un turu sevī tikai pašu svarīgāko.

Tas, vārda tiešākajā nozīmē, ir dīvaini. Es eju pa vienu no 10 takām, pa kurām iet cilvēki un tikai sāku pamanīt, ka man jau pirms 25 gadu sasniegšanas ir palicis garlaicīgi. Interesanti, cik daudz cilvēki spēj savā dzīvē sasniegt un cik maz darīt, lai vispār kaut ko sasniegtu.

Paskatoties spogulī  es katru dienu redzu citu cilvēku, citu sevi. Bet visu laiku man šķiet, ka izskatos jaunāks nekā gribētos. Iespējams vainīga domāšana. Jau sen zināju, ka bērna prātam ir bērna izskats.
Skatos viņa bildē un domāju, ja es uzrakstīšu( ko es nedarīšu) vai viņš atbildēs? Viņš izskatās daudz apzinīgāks nekā es, varbūt nav vērts traucēt.
Es šo cilvēku pilnīgi un galīgi nepazīstu, neesmu uzdrošinājies arī uzrakstīt, jo nezinu kāds viņš ir.
Atklāšu, ka man arī ir tā saucamais bijušo saraksts. Tas nav un netiks publicēts. Man šķiet jūs pat izlasīt to nespētu, un kur nu vēl izzināt kurš īsti ir kurš. Personīgi es šo sarakstu nesaucu par bijušo puišu sarakstu, jo tie ir tikai paziņas, kuras ir spējušas atstāt iespaidu.
Mana galva ir dilemmā - vairākos nosacījumos, kuri nu nekādi neiet kopā. Es mēģinu ņemt pauzes, bet kaut kā nesanāk, jo nav nekādas sistēmas vai kontroles pār savu galvu. Vienīgā lieta, kas spēj visu izmest ir mani hobiji, bet tiklīdz es no tiem atraujos, viss ir atpakaļ.

Domāju, vai neesmu ko palaidis garām ar vienu. Domāju, vai mēģināt kaut ko ar citu. Domāju, vai pārtraukt ar trešo. Attiecības. Nē, neesmu poligāmists, jo attiecības ir gan starp radiniekiem, gan starp svešiem cilvēkiem.

Bet pats interesantākais ir tas, ka cilvēki bez tām nevar iztikt. Punkts.