otrdiena, 2011. gada 29. marts

Lieliska ideja

Raidījumā 100 grami kultūras bija diskusija par filmu homo@lv. Tur viens no ielūgtajiem viesiem stāstīja par atšķirību vārdiem. Vārdam gejs un homoseksuāls. Vārds gejs ir lietvārds. Tas norāda uz cilvēku, kas ir iezīmējams, kā tikai tāds, bet homoseksuāls ir īpašības vārds. Tā ir tikai viena vienīga īpašība šī cilvēka personībā.
Šī iemesls dēl man radās ideja.
Daudzi no mums krīt depresija, kam iemesls ir sevis uztveršana kā gejam nevis kā cilvēkam ar īpašību – homoseksuāls. Tā ir tā atšķirība. Sevi nodefinējot kā geju, tas mūsos rada tikai domu, ka nekā cita nav. Bet ir otrādi. Mēs neesam tikai homoseksuāli cilvēki, mēs esam dzejnieki, sportists, rakstnieki, mākslinieki un citas personības.
Tiešām nevajag savu seksualitāti nolikt pirmajā vietā. Šis ceļš neies uz priekšu.

VējaSkrējējs, filozofs.  

svētdiena, 2011. gada 27. marts

[Nelasīt]

Cilvēki. Viņi pieļauj kļūdas un paši ciešs. Bet man? Man ir žēl šos cilvēkus. Es nepazīstu viņus un nezinu, vai drīkstu uzticētos. Parādnieks, Skorpions – tagad atradu viņa pseidonīmu. Žēl un tik žēl just žēlumu. Tas ir kā akmens uz sirds. Bet vai es esmu vainīgs? Zinu, ka nē, bet gribas palīdzēt, gribas, bet bail no skorpiona asā dzēliena.

Bet no otras puses vai tiešām man jāuztic sevi Skorpionam? Ir tak vēl divi cilvēki, uz kuriem var likt cerības. Ultimātiskais un Viendienis. Diez ko nozīmē iemīlēt, un ko nozīmē cerēt? Šī diena rādīs, cik asa ir skorpiona inde un cik sāpīgs dzēliens.
Tik izturēt un turēt taisnu prātu, lai iedomas nepārsedz to!

Ticība ir kā dzēšgumija; tā kļūst mazāka un mazāka pēc katras dzēšanas.

Ilgi domāju, kāpēc Misters neskūpstās. Nu, lūk, atradu. Pats arī brīnījos, kad viņš stāstīja par savu mīlestību un zaudējumu. Laikam neesmu vienīgais, kas nezina, ko nozīmē nieki.

Atvainojos par saviem nelasāmiem memuāriem, VējaSkrējējs

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Un es savējo...

Nāk miegs, ļoti. Es nebiju to šodien nevienam rādījis, ka neesmu gulējis, bet tas nāk. Laikam tiklīdz pabeigšu savu domu iešu gulēt.

Nesen es sarakstījos ar vienu cilvēku. Es negribēju ar viņu tikties un arī netikos, bet galvenā bija sarakste. Mēs runājām par gejiem.lv portālu. Mēs, protams, aprunājām cilvēkus gan arī citas lietas, bet tad saruna kļuva ļoti cilvēcīga. Lēkājot starp tēmām par seksu un mīlestību, mēs secinājām, ka ir daudz cilvēku, kas savu vajadzību pret cilvēkiem “izkliedz” kā vajadzību pēc seksa.
Un, lūk, arī es, VējaSkrējējs, muļķītis, izdomāju ko līdzīgu un skrēju. Es riskēju nesanāca. Es mēģināju pierunāt – nesanāca. Līdz beidzot, es esmu šeit un rakstu par to, ka sāku apzināties, ko vēlos.
Tiekšanās pēc seksa ir tiekšanās pēc apskāvieniem, pieskārieniem. Tik bērnišķīgi vienkārši. Cilvēki vēlas būt kopā ar citiem cilvēkiem. Viņiem ir vajadzīgi tuvi cilvēki. Citā gadījumā viņi meklēs citas izejas no savām vēlmēm – gadījumattiecības, klubi un citas lietas.
Es nezinu, ko varētu domāt Misters! Es varu tikai minēt. Bet nezinu! Varbūt es gribētu aizliegto, varbūt es gribētu palikt pa nakti. Varbūt nē. Varbūt gribētu vēl vienu iespēju sevi atmaksāt. Varbūt gribētu ko vairāk – draudzību. Varbūt. Nezinu, tas nav atkarīgs no manis, tikai.
Kopš sāku rakstīt teiceja blogu, es sāku piedomāt, kas ir labs, labi cilvēki, kas nē. Iespējams es esmu kļūdījies pieskaitot Misteru ne tur, bet man ir prieks, ka biju spējīgs pats spriest un pats veidot savu attieksmi/viedokli pret cilvēkiem.
Kas neriskē, tas nedzer šampānieti. Dažreiz tiešām man gribas aizliegto, bet dažreiz labāk ir negribēt.
Labi, es palikšu meklētājs – VējaSkrējējs – un turpināšu meklēt ...
...savējo.

VējaSkrējējs

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Love me just a little bit...


Klausos tikko atrastu dziesmu, ko savā blogā ielikusi Smilinglatvian. Mmm es apguļos gultā un sāku sapņot. Mīlu ģitārmūziku.
Manā galvā kā jau tādā ķīselī kustas domas. Uz augšu, uz leju un atkal uz augšu. Pasmaidu – atkal esmu kļūdījies. Atkal rakstu kādu nelasāmu memuāru savā blogiņā. Jā, I'm little bit upset too.
Uzrakstīju puisim. Uzzināju, ka mums ir saistības mācību ziņā. Mēģināju iepazīt. Pārāk daudz uzticējos un nu, lūk, esmu tur pat kur sākumā. Vienkārši iepazinis cilvēku, kas gandrīz vai neko neizsaka. Nezinu... varbūt man vairs nedomāt. Vai arī aizmirst visus cilvēkus, cerības.
Izskatās, ka šī nav man vienīgajam slikta diena.
Tur tālu Japānā mirst cilvēki, bet es esmu šeit un sūdzot par kaut kādiem pamuļķīšiem, kuri pat nekustina smadzenes. Nabaga japānieši (asara)...
Jā... Smiling latvian arī iet traki. Nelaimīgais dinozauriņš arī ir noskumis. Un es 4 naktī bēdājos par cilvēkiem, kurus vai nu nepazīstu, vai arī, kuri ir tādi, kādi ir.
...
Kā man gribas tevi sasildīt!

Šodien būsim domās kopā, varbūt kāds padomās par otru, un no rīta būs saule. Vismaz pasmaidīšu. Nekas apskaušu savu ģitāru - viņa mani vismaz nepametīs! :)

Iesaku apskatīt linkus - būs interesanti uzzināt, kas man ir svarīgi!


Tikko arī rakņājos un atradu savu personības aprakstu.  Un te bija arī foršais testiņš! 

sestdiena, 2011. gada 12. marts

Un atkal horoskopi!

Mūsdienās diezgan daudzi cilvēki izturas pretrunīgi pret horoskopiem, tāpēc ka mūsdienās šīs mazās ziņas tiek rakstītas vai nu pareizi, vai tiešām garām. Arī es esmu saskāries ar to, ka horoskops neatbilst vai arī ir garām.
Biežāk šie tekstiņi, kas rakstīti tik labi, ka katrs tos sapratīs savādāk, ir jau izpildījušies vai arī vienkārši neizpildās.
Personīgi es ticu horoskopiem daļēji. Kāpēc? Tāpēc, ka zinu, ka nav nevis 12 horoskopa zīmes, bet 13 un laikam ejot tie mijas un jauc aprakstus. Varētu teikt, ka šī viena 13. ignorētā horoskopa zīme, ir baigais iemesls, es tomēr saskatu, ka dažu brīdi tie arī diezgan labi izpildās.
Šoreiz es uzskrēju virsū vienam tumblr blogam, kurā bija aprakstīti fakti par dažādiem horoskopiem. Šis blogs man atstāja iespaidu, jo tur bija rakstīts secinājums, ka Svari tiecas pēc harmonijas, bet ir tajā pašā laikā ir svārstīgi garastāvoklī. Šo faktu es tikai nesen pamanīju, jo biju sev iestāstījis, ka Svari ir nosvērti nevis svārstīgi.
Vēl viens interesants fakts bija tāds, ka Svari tiecas pēc Skorpioniem, jo abiem ir līdzīga intensitāte (?) un emocionālais dziļums. Nemāku pateikt, kā ir, jo tikai nesen es piefiksēju pirmo cilvēku, kuram zinu horoskopu – Skorpions.
Lai gan var dažādi skatīties uz šo faktu, tomēr ir interesanti pārliecināties vai cilvēks iet pa horoskopa ceļu vai nē.

Labi, tas laikam arī viss. Jauku Jums šo nakti, arlabunakti! VējaSkrējējs.

Post Scriptum Re, šīs laikam ir iemesls, kāpēc es esmu VējaSkrējējs!

svētdiena, 2011. gada 6. marts

Sapņi un citas domas.

Labdien!

Blog, kurā es katru nedēļu vismaz kaut ko ierakstu, šī diena bija dažāda un tiešām krāsaina. Notika dažādas lietas ar dažādiem cilvēkiem. Es priecājos par Ziemeļpuiku un domāju par jauniepazīto Dejotāju.
Bet šī ieraksta jēga ir sapnis, kas sākās pusmiegā un turpinājās atlikušo nakti miegā.
Tātad:

Rīts, puisis sēdēja pie datora un ar nepacietību gaidīja, kad viņa mamma aizies uz darbu. Viņš kādu gaidīja. Viņš bija uztraucies, bet negribēja, lai to parādīt to savai mammai.
- Labi, es eju! Līdz vakaram. - mamma paņēma lakatu un aizgāja.
Viņš paņēma savu mobilo telefonu un uzrakstīja: “Sveiks, kur tu esi un kad būsi?” Aizsūtījis īsziņu, viņš atslīga klubkrēslā pie galda, uz kura atradās viņa portatīvais dators. Paņēmis datoru uz ceļiem, viņš sāka rakņāties interneta vēsturē un dzēst to ārā.
Pagāja laiks, kad viņš to bija pabeidzis, jo visu izdzēst arī būtu aizdomīgi. Drīz atnāca īsziņa, un viņš, uzrakstījis kā tikt pie viņa, stāvēja jau kuro reizi pie loga un skatījās kā kāds jaunietis tuvojas viņa daudzdzīvokļu mājai.
Puisis aizgāja un ieslēdza mūziku, uzgriezdams to skaļi, lai ātrāk nomierinātos. Līdz beidzot kāds piezvanīja pie durvīm. Viņš steidzās atvērt un ielaida gaidīto viesi – puisi, ar kuru vakar bija sarakstījies.
- Sveiks, tu vari pakārt virsjaku šeit! - norādīdams uz pakaramo viņš pagāja nomaļus, lai vērotu viesi, kas šoreiz bija atnācis pie viņa.
Viesis noģērbies nostājās puisim priekšā. Skatīdamies acīs puisis domāja, cik patīkami, ka neviens nezina. Viņš apņēma ciemiņu un sāka viņu skūpstīt. Sākumā lēni pēc tam kaislīgāk, kaislīgāk, aicinādams uz gultu.
Tikuši līdz tās malai, viņi sāka viens otru izģērbt, arvien skūpstoties un mīlējoties līdz kaili abi bija gultā un, skaļajai mūzikai skanot, viņi pavadīja laiku kopā.
Pēc kāda laika viesis piecēlās un apsēdās uz gultas malas. Viņš nopūtās un teica - Man laikam drīz būs jāiet! - Viņš uzvilka bikses un gribēja doties skatoties uz kailo puisi, pie kura viņš bija atnācis.
- Pagaidi! - puisis sāka domāt. - Paliec vēl drusku! -
Atskanēja durvju atslēgu skaņa un pa durvīm ienāca puiša mamma. Ieraudzījusi savu dēlu gultā, viņa sāka raudāt. Viņa bija šokā, nespēdama pakustēties. Viņa nebija neko tādu nojautusi.
Puisim bija kauns. Viņš bija tik ilgu laiku dzīvojis pie savas mammas un nepateicis, kamēr viņa paziņas bija atvērti savām ģimenēm. Viņš nezināja ko darīt.
Viņa paskatījās uz viesi, kas bez krekla stāvēja viņai priekšā. - Tu!... - viņa nevarēja neko pateikt, tikai raudāt.
Ievilcis elpu, viesis uzdrošinājās pieiet pie puiša mātes un apskaut viņu – Neraudiet, māt! Viss būs labi, nekas nav zaudēts! -
- Jūsu dēls ir lielisks cilvēks, piedodiet viņam, ka viņš baidījās pateikt ātrāk. Viņš nezināja, kā jūs reaģētu! - dzirdot puiša mātes šņaukāšanu, viņš tiešām cerēja, ka viss būs labi, jo viņam tomēr bija iepaticies šis puisis.


Kaut šādi tas nenotika, paldies tev. VējaSkrējējs.

piektdiena, 2011. gada 4. marts

You Became What You Think!

Tiešam tagad esmu pamanījis, ka dzīve atmaksā visu kā ir.
Es biju ieķēries uz nekāda pamata, kaut apzinājos, ka cilvēkus iepazīst realitātē nevis virtuāli. Tagad es pamanu šīs kļūdas. Šķiet, ka dzīve māca domāt, un viņa māca nevis parādot, bet gan izdarot.
Šīs domas nav atgriež atmiņā senos filozofus, kuri bija tendēti, nevis iegrūst sejā grāmatu, bet gan parādot kā iegūt šīs zināšanas.
Liktenis izspēlēja šo spēli šādi: sākuma ideja bija ar Rakstnieku tikai satikties, bet tas dīvainā kārtā pārauga par neprātību. Šķita, ka es pat nelasu to, ko cilvēks saka, bet no otras puses es nevarēju un negribēju, lai viņš turpinātu rakstīt murgus.
Vispār es iespējams esmu kaut ko iemācījies. Ticis tālāk savā attīstībā, jo tagad it kā neprātīgi ir iemīlējies cits cilvēks manī. Mēs pat neesam tikušies, bet viss notiek neprātīgi, sasteigti, nedabiski un pārspīlēti.
Reizē esmu atgriezies pie savas mūzikas – mani tā nomierina. Arī esmu vairāk aizpildījis savu ikdienu ar mūziku, jo esmu atsācis to mācīties un arī beidzot salabojis savu ģitāru, tikai vēl jāatrod motivācija. Varbūt tā nav tālu?
Dažreiz šķiet, ka vēlos, lai šie portāli būtu realitāte un sarunas notiktu reālajā dzīvē. Es jau vienreiz mēģināju tikt vaļā no dzīves virtualizācijas, bet neveiksmīgi. Bet varbūt ar laiku, ja mēģināšu mainīšu savu ikdienu un vairāk kontaktēšos un būšu aizņemts dzīvē, man būs mazāk iespēju virtuāli dzīvot.
Laikam es zinu ko es darīšu rīt, brīvdienās, ko teikšu svētdien un kas man jādara, lai veiksmīgi sasniegtu savus mērķus, kurus es nedrīkstu aizmirst.


Ar labu nakti!

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Sajūta

Es varētu iekliegties pilnā balsī, skriet, plēst, lēkāt, sist galvu pret sienu, bet zinu, ka šīs sajūtas no manis neatkāpsies. Es varu oficiāli uzskatīt sevi par traku, bet zinu, ka es nebūšu mazāk cilvēks kā citi.

Es klausos mūziku, kuru man uzdzen patīkamus sermuļus, kas iziet caur visu organismu. Šī sajūta, kad jūtu ko patiesu, skaistu, lielisku un to no sirds vēlos. To grūti izstāstīt un vēl grūtāk ir izjust. Klausos es to mūziku un vēlos, lai es varētu just to visu laiku. Šķiet šīs sajūtas izraisa atkarību.
Tā nav seksuālā, bet vairāk simpātiju izveidota. Es skatos atkal un atkal īsfilmu Secrets. Explosions In The Sky - lieliska grupa, kas man spēlē uz sajūtām. Šķiet izraisa neprātu, uzlādē kā tādu bateriju, kas nespēj izlādēties nekur un nekad šeit šajā vietā, kur es esmu.

Šī bezcerība, šī depresija. Šī vajadzība pēc cilvēkiem vai kāda, bet noteikta cilvēka, kas pazīs, kas jutīs, kas gribēs būt līdzās. Kas sildīs un kas... mīlēs.
Ja es satiktu šo vienu cilvēku, par kuru es mēdzu domāt, kaut labākā draudzene saka, ka, ja viņš neatbild uz manām jūtām, tad aizmirst par mēģināšanu; pirmais, ko es izdarītu būtu apskautu - cieši un stingi. Sasildītu, jo zinu, ka viņam ir vajadzīgs siltums, es pat jūtu, ka viņam tāds ir nepieciešams.

Skatoties bildes šķiet redzu smaidus kā maskas uz viņa sejas. Vienu brīdi priecīgs, vienu - melanholisks vai pašiznīcinošs. Dzirdu, ka vēlas, bet negrib teikt, ka vēlas. Slēpjas vai baidās? Es nesaprotu. Laikam tā pat kā sevi neesmu līdz galam izpratis.

Aust saule. Nespēju gulēt, kaut kājas knapi kustēsies uz priekšu. Zinu, ka vajadzēs iet starp lekcijām izdzert kafiju, bet tā pret domām nepalīdzēs.

Vai tiešām es esmu kaut kur kļūdījies? Man šo dzīves vienādojumu ir grūti pārskatīt! Varbūt tā nav matemātika, bet gan literatūra?

Varbūt neiet nekur? Nē, es nedrīkstu nedarīt un neiet. Jau tā pārāk daudz problēmu un sliktu cilvēku apkārt. Slinkot nevar, ja vēlos sapņus piepildīt.

Bet reizē man nav pacietības, man nav motivācijas, man nav cilvēka, kas teiktu, ka esmu šeit, lai būtu priekš tevis. "Un es priekš tevis!" es atbildētu.

Viss.

Diemžēl

Tā kā YouTube ir liegusi jaunajām īsfilmām iegulšanu, tad laikam mēģināšu katru drusku aprakstīt.

Pirmā īsfilma, ko es šonakt noskatījos bija Same Difference, kuru var atrast šeit.  Šī īsfilma stāsta par diviem brāļiem - dvīņiem, no kuriem vienam patīk meitenes, bet otram puiši. Šī īsfilma parāda, ka gan starp dvīņiem ir tuvākas attiecības par mīlētājiem, gan arī, ka vienalga kas notiks otrs viņa pusē. Labu skatīšanos!

Otra šī vakara īsfilma ir Running Without Sound, kas atrodama šeit. Savukārt šī īsfilma stāsta par diviem puišiem, no kuriem viens ir mēms un nevar runāt. Viņš arī saprot, ka viņam tomēr patīk puiši. Šī īsfilma ir laba ar to, ka zināmā mērā pierāda faktu, ka homofobija veidojas pieaugot. Labu skatīšanos!

Tas laikam viss. :)

Son

Sigur Ros :)