ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

Lācītis, mans mīļais

Šodien man ir labs garastāvoklis, jo laikā visu izdarījis. Tagad uzliku ievilkties karstu tēju un, kad būs atdzisusi, varēšu dzert.
Šoreiz es izdomāju pastāstīt par savu bērnību, ko es labi atceros. Viena no manām bērnības atmiņām ir manas rotaļlietas, kas man nemaz nebija maz. Man bija lači un begimoti – tieši tas, kas man visvairāk patika. Lelles man vispār nebija – negribēju. Vēl man bija karte pilna ar dažādiem lego un kaudze uz galda ar grāmatām – fizika, ķīmija utt. Tās bija pašas interesantākās uz to mirkli.
No visām mantām es vislabāk atceros savu lielo mišku. Nu jau es vairs īsti neatceros cik liels viņš bija, bet atceros, ka apmēram manā augumā. Tā vispār bija mana lielākā un mīļākā rotaļlieta mājās. Lācītis, kas gatavots PSRS laikā, bija mīksts, pūkains, tumši brūns, ar pareizām lāča acīm, cietu degunu un briesmīgi mīlīgs, kaut diezgan vecs un pelēcīgos toņos.
Tēvs man šo lāci bija dabūjis kaut kad ļoti sen. Man pat šķiet, ka viņš bija man klāt jau kad piedzimu.
Tagad, kad nesen biju pie saviem radiniekiem, man tēva brālis atsauca šo lāci atmiņā - it kā jau viņam bija zināms šis lielais kustonis.
Pats labākais ar savām bērnības rotaļlietām bija tas, ka es nekad bērnībā neesmu juties vientuļš. Tas ir dīvaini, jo pieaugot es mēdzu vairāk izjust šo sajūtu, jo iespējams, ka apkārtējā vide uzspiež šo sajūtu, lai cilvēki izvēršas. No vienas puses varētu teikt, ka tāda sajūta, ka dažreiz tas, ka tu dzīvo viens citiem varētu šķist slikti.
Tagad man mājās arī ir daži rotaļdzīvnieki – vērsītis, sunītis un zaķis. Tiešām (smejos) atgādina zvēru dārzu.
Vai nešķiet, ka bērnišķīgas lietas ir tiešām labas?

VējaSkrējējs

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Mana reliģija ir pašreliģija/cilvēktiesības

Cauri gadiem pasaulē ir veidojušās dažādas reliģijas. Tās, manuprāt, ir bijušas sistēmas, kas dažādos veidos kontrolējušus cilvēkus, bet iespējams mūsdienās lielāku labumu ir devušas sev. Šīs reliģijas ir dažviet pilnas humāno ideju, bet tas ir maldīgs priekšstats, jo šīs sistēmas, manuprāt, ir biznesa sistēmas, kas attīstoties ir balstījušās uz naudas ieguvi, kas ļoti labi parādās mūsdienās, kad tiek ieguldītas lielas summas, lai neļautu izjaukt šīs sistēmas.
Ilgu laiku esmu uzskatījis, ka iespējams man vistuvākā reliģija varētu būt kristietība. Man vienīgi nepatika garlaicīgie dievkalpojumi un tas, ka visu laiku ir jāziedo. Kaut svētdienas skola, kas saistīja kopā jauniešus bija laba ideja, man nepatika tas, ka vienmēr ir bijusi ultimāti, kas ir labs un kas ne.
Bet pēdējo notikumu dēļ, es sirdī esmu tuvs budismam un notikumiem Tibetā.
Bet par spīti šim visam, es tagad uzskatu, ka mana reliģija ir pašreliģija. Tā ir uzskatu sistēma, kurai pamatā ir cilvēktiesības. Ideja ir tāda, ka mums ir tiesības domāt, ko mēs vēlamies. Un šīs tiesības ļauj mums iedomāties Dievu, kā mēs vēlamies, balstoties uz cilvēktiesībām. Pamatideja visām reliģijām ir cilvēktiesības un vai kontrole. Mana būs tikai cilvēktiesības.
Tātad, gluži kā baušļi šīs tiesības ir:
    1. visi cilvēki ir piedzimuši brīvi un vienlīdzīgi;
    2. aizliegts jebkādi diskriminēt kādu;
    3. tiesības uz dzīvību, brīvību un neaizskaramību;
    4. verdzības aizliegums;
    5. spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas apiešanās aizliegums;
    6. tiesības neatkarīgi no atrašanās vietas, universālas;
    7. tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu;
    8. tikt aizsargātam ar likumu;
    9. patvaļīgas brīvības atņemšanas un izraidīšanas aizliegums;
    10. apsūdzētā tiesības kriminālprocesā;
    11. nevainīgs līdz pierādīta vaina;
    12. tiesības uz aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē;
    13. tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
    14. tiesības meklēt patvērumu, labāku dzīves vietu;
    15. tiesības uz pilsonību, tautību;
    16. tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
    17. tiesības uz īpašumu;
    18. tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību;
    19. tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
    20. tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
    21. tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē;
    22. tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
    23. tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu, uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, arodbiedrību veidošanas tiesības;
    24. tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;
    25. tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni, tiesības uz īpašu aizsardzību mātēm un bērniem;
    26. tiesības uz izglītību;
    27. kultūras tiesības, autortiesības;
    28. tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību;
    29. cilvēka pienākumi pret sabiedrību;
    30. neviens nevar atņemt tev tavas tiesības.
Uzskatu, ka šie panti, kas veido cilvēktiesības ir pati universālākā ticība no visām. Tajā ir apvienotas daudzu cilvēku personīgās intereses un visu cilvēku kopīgās intereses. Jeb es ticu mieram.

VējaSkrējējs

trešdiena, 2011. gada 7. septembris

Dzīve ir pārāk īsa, tāpēc skūpsti lēni, smejies neprātīgi, mīli patiesi, piedod ātri...

Viss ir daudz savādāk nekā izskatās. Tas tā ir. Es dzīvoju viens, un man tas nepatīk. Tas patiesībā nav tik viegli kā varētu izskatīties no malas. Atceros, ka sen jau bērnībā, es gribēju, lai visi cilvēki pazustu un es varētu viens klaiņot pa Rīgu. Patiesībā bija viens puisis, ar kuru kopā es to gribēju, bet tas bija jau sen.
Tagad šķiet, ka vēlos izbēgt no šīm četrām vientuļām sienām, kuras esmu sācis saukt par savām mājām. Izskriet un pazust starp cilvēkiem tur kaut kur ārā.
Laikam...