sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

It Doesn't Get Better. You Get Stronger.

“Tu vari sēdēt tumblr vai weheartit un skatīties pārpilnām bildītes ar laimīgiem cilvēkiem, un slīkt depresijā, ka esi viens un ka kaut ko vēlies. Tu vari izdzēsties no portāliem, kur tev cilvēki šķiet nepiemēroti un atkal slīkt depresijā, ka esi viens un ka kaut ko vēlies. Tu vari kaut vai izgaist no šī visa, bet tam nebūs jēgas. Tu to zini!”
Šādi apmēram es maļos savās domās. Es zinu, ka neesmu rutīnas cilvēks – es to ciest nevaru - , bet tik un tā man tā ir jāizcieš tāpat kā visiem citiem. (pasmaidu) No vienas puses es sevi bēdzinu nost dažādos veidos, lai aizmirstu to tukšumu starp dienām; no otras mēģinu kulties pa pienu kā tāda varde.
Nesen es skatījos Dan Savage video, kur uzgāju, kur viņš stāsta par It Gets Better projektu. Vienā no tiem, viņš stāsta par vienu meiteni, kas iesūtījusi video ir ar nosaukumu It Doesn't Get Better. Sākumā viņam likās, ka tas ir pret kampaņu, bet nē – Only You Get Stronger.
Varbūt es arī palieku stiprāks? Iespējams. Lēnām. Domāju, ka būtu man vairāk jāspēj sevi savaldīt, izkontrolēt un likt saplānot lietas. Šobrīd man tas šķiet diezgan sarežģīti, jo esmu motivāciju cilvēks – man ir vajadzīgas “liesmiņas” dzīvē, citādi, kā es sāku, neesmu nekam derīgs. Iespējams no tiem daudziem projekta It Gets Better tieši šis būtu man piemērots:



VējaSkrējējs

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

* * *

Šodien bija īpaši laba diena. Man ļoti patika. Pēc lekcijām klasesbiedrs ar mani sarunāja, vai nevaru viņam palīdzēt atrast Rīgā vienu vietu, lai aiznestu pāris priekšmetus uz remontu. Tā kā esmu rīdzinieks un druku zinu Rīgu, es izdomāju viņam izpalīdzēt. Šī mazā pasākuma labums bija tāds, ka mēs varējām vienkārši un forši runāt par daudzām un dažādām lietām. Viņš zina, ka esmu gejs, bet reizē es pilnīgi neizjūtu vajadzīgu nedz to uzsvērt, nedz arī kaut kādas citas lietas, kas traucētu. Kaut kā es esmu sapratis, ko es varu teikt un ko labāk nē.
Bet šodienas labākais un smieklīgākais bija tas, ka viens no mana kursa izlecējiem pēkšņi kādam pajautā: “Vai tev patīk anālais sekss?” Lūk, tas bija smieklīgi, jo tieši, kad viņš jautāja, visi apklusa. Pēc tam es uz viņu tā šķībi paskatos – viņš sāka bailīgi smaidīt, kaut visi pārējie no smiekliem bija sarkani kā tomāti. Kaut vēl īsti neviens nav redzējis, ka man uz darbvirsmas ir varavīksnes karodziņš, es lieku par sevi manīt.
Jā, interesanta dieniņa.

Vakar, runājot ar vienu jauku puisi, es brīnījos par viņa zināšanām par LGBT sabiedrību. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa redzes lokā geji bija zināmi kā diezgan nenopietni un seksa atkarīgi, iespējams mazjūtīgi cilvēki. Šī lieta man likās dīvaina, jo skatoties uz savu pieredzi par cilvēkiem un raksturu, esmu redzējis dažādas LGBT cilvēku izpausmes, nenoteiktos dalījumus un tamlīdzīgi. Ļoti iespējams, ka viņa pieejamās informācijas daudzums ir daudz mazāks, jo zinu, ka man raksturā ir meklēt un uzņemt pēc iespējas vairāk informācijas, bet tas reizē drusku dramatiski, kāda informācija patiesībā nonāk no interneta, televīzijas un citiem avotiem pie Latvijas cilvēkiem.
Vispār tā runājot, šī nav pirmā reize, kad es esmu apbrīnā par cilvēku nezināšanu informācijas trūkuma dēļ. Vēl viens puisis, kas dzīvo Vidzemes vidienē un kurš ir diezgan labs sarunu biedrs, arī stāsta, ka viņam pieejamais internetā ir vērsts tieši uz tikai vienu LGBT sabiedrības daļu. Kaut skatoties uz mūsdienu attīstību vispārēji, uzskatu, ka beidzot varētu arī sākties akcijas un vispārējas runas (Igaunija). Domāju, ka šajā laikā vistiešāk Mums vajadzētu tieši parādīties sabiedrībā, lai iznīcinātu dažādus stereotipus. Domāju, ka šajā laikā pirms Rīgas Baltijas gājiena (man nepatīk to saukt par praidu) ziņās un informācijas apraidē vajadzētu parādīties zinošiem, atklātiem cilvēkiem, kuri spētu lauzt stereotipus. Es varētu šajā ziņā minēt divus raidījumus, kuri bija ASV. Vienā bija divi puiši, kas bija ģērbušies sieviešu drēbēs un kuri atbilda stereotipam, bet otrā divi puiši, kuriem nemūžam nepateiksi, ka viņi ir geji. Šajos raidījumos bija teikts: “Mums sabiedrība liek tā izskatīties, jo viņi vēlās tā domāt, lai varētu savas domas apstiprināt, bet tie ir sev iestāstīti meli.”
Ceru, ka laiks ies un rādīs.

VējaSkrējējs

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

Maza putra, kuru tagad ēdīsim

Vai nav foršs kaķis? :D
Labdien!

Es šodien izdomāju kaut ko uzrakstīt, jo man šķiet, ka kādu laiku neesmu neko īpaši rakstījis, kaut patiesībā to vien daru, kā drukāju (bet ne jau literatūras tekstu). 
Pēdējās dienas ir bijušas labas. Es pat brīnos, ka ārā spīd saule un visur mirdz krāsainas lapas.
Man šķiet, ka vakar es nomainīju mūziku, ko parasti klausījos. Tagad man skan Paul Van Dyk diskogrāfija, dziesma My World 2003. Kā man patīk šis mūziķis! Patiesībā, es to vien ceru, ka kādā klubā uzliks kādu no viņa gabaliem, kā For An Angel, Let Go, Nothing But You vai Wir Sind Wir. Lieliska mūzika, ko gan var teikt?
Brīvdienas, kuras vēl kādu laiciņu būs, es pārsvarā pavadīju drukājot dažādus projektiņus. Kā jau rakstīju FB: “Ja man kāds darbs ļoti patīk, es to varu dienām darīt! Ja man kāds darbs garlaiko, es to pat pēc 3 mēnešiem pēc paredzētā pabeigšanas laika nebūšu beidzis!” Arī tas, ka nākošā nedēļa būs diezgan aktīva, bet tas nekas – tikšu galā.
Vispār nesen man mainījās gadi. Tagad domāju, ka to varētu nosvinēt 13. oktobrī Golden, kur būs skapja e-žurnāla prezentācija un citas lietiņas. Jā, tikai žēl, ka tajā pašā dienā ir arī Ubuntu/Linux 11.10 izlaišanas diena. Bet tik un tā domāju, ka laika pietiks visam.

Mmmm... Cik patīkami, ka saule pa logu iespīd un zem žalūzijām viz iekšā dzeltenas lapas. Man šķiet, ka iespējams šis būs viens lielisks rudens. Vispār es tagad apbrīnoju, cik gan daudz labu cilvēku ir bijuši man pagātnē. Reizē arī savu pieķeršanos cilvēkiem, kaut tagad jau atkal esmu viņiem kļuvis neredzams.
Cik forši! Skan lieliska dziesma un es domāju... Iespējams es esmu stāstījis par vienu interesantu puisi, bet man gribās vēlreiz!
Es vairs neatceros, kā es viņu iepriekšējo reizi nosaucu, bet, tagad uz to atskatoties, es viņu varētu saukt par Kluso. Cik atceros, es ar viņu iepazinos gay.lv, no kurienes nāk arī lielākā daļa foršo cilvēku ar tādu pašu orientāciju. Man šķiet, viņš bija Vērsītis. Man pat šķiet, ka es viņu kādu laiku tā saucu.
Vispār viņš ļoti pieklājīgs un jauks; man, protams, patīk! Atceros, ka vienu vakaru, kas laikam bija pagājušā gada rudenī, trakais Ziemeļpuika mani vilka uz XXL klubu, jo bija it kā baigi salasījis tur cilvēkus, ar kuriem iepazīties, bet man bija citas intereses, un es pa ceļam jau sāku rakstīt Vērsītim, vai viņš nevēlas todien satikties. Reizē, pateicu Ziemeļpuikam, ka iespējams es viņu atstāšu vienu, un viņam būs jātiek pašam galā.
Vispār it kā Vērsītis bija domājis, ka ies uz Golden klubu, bet līdz tam laikam, kad es ar Ziemeļpuiku ierados XXL, viņš jau bija tur. Ziemeļpuika, jau pašā sākumā atrada cilvēkus, ar kuriem sarakstījās, bet es lūkojos apkārt pēc Vērsīša.
Viņš sēdēja letes stūrī sūcot no kausa alu un ik pa laikam sarunājoties ar vienu puisi, kurš vēlāk izrādījās bija viņa pirmais. Jā, es paskatījos šķībi, bet pat tas puisis slikti neizskatījās.
Atceros, ka mēs kādu laiku parunājām, uzzinājām, kas jauns pasaule un iedzērām alu. Es it kā kādu stundu mēģināju viņu pierunāt dejot, un tas bija tā vērts. Vispār es esmu ir dīvainu gaumi, bet bija labi. Viņš mēdz neuzbāzīgi, bet stilīgi dejot. Bieži vien to nosauktu par stāvēšanu uz vietas, bet tik un tā viņam tas sanāca.
Bet vislabāk no visām reizēm, kad esmu ar viņu ticies, man patika, ka viņš vienu reizi mani uzaicināju pie sevis. Man pat šķiet, ka tas bija tajā pašā dienā, vai arī es maldos. O.o Pa ceļam viņš izdomāja ieiet alkoholu veikalā un paņemt šampānieti. Es pat nobrīnījos, vai viņš kaut ko svin! Bet laikam dzīvi.
Mēs aizgājām uz viņa dzīvokļa, kuru viņš Rīgā īrēja. Vienā istabā matracis un drēbju turētājs. Virtuve ar piekrautu galdu. Vispār dzīvoklis bija labs. Koka grīda lakota. Baltas sienas, cik atceros.
Viņš ielēja šampānieti, un mēs runājām par dažādām lietām. Tas bija jauki. Un tagad ir vēl jaukāk atcerēties. Viena lieta gan man bija galvā, kurai nevajadzēja būt: jautājums, ko gan viņš vēlās? Es nezināju un iespējams tāpēc vēl joprojām domāju par tikšanos reizi ar viņu.
Kad jau palika tiešām vēls. Es gāju mājās. Bet, manuprāt, pasākums un tikšanās bija izdevusies!
Prieks!

VējaSkrējējs

Raksta piezīmē (Post Scriptum) Tiešām varētu nosvinēt Golden! :)