otrdiena, 2013. gada 26. marts

Un?


“Is he gay?”
“Who cares? He is a good person and that's important!”

Es biežāk jūtu nepieciešamību turēties tālāk no geju sabiedrības. Vismaz no tās, kas joko stereotipiski, kas dala cilvēkus un kas ir aizmirsuši attiecību burvību.

Laiks ir pagājis, un es esmu drusku mainījies – atradis virzienu, ceļu, taku. Smaidu, jo sāku pamanīt daudzu savu darbību nenozīmību. Tā it kā tas nav bijis tas ceļš, kuru man bija jāiet. Un reizē ir sajūta, ka beidzot no krustcelēm esi atradis īsto virzienu – mazu taciņu, pa kuru reti kurš iet un kura nav tiek piestaigāta.
Esmu atradis, ka es piederu pie homocore sabiedrības, kuras filozofija ir uzsvērt to, ka mums gejiem, lezbietēm, bi un citiem ir jāturas kopā un ka “mēs esam homofīli nevis homoseksuāli”. Pirmā atziņa izteikta šī raksta prologā, bet otrā atsauc man atmiņā to, ka es neesmu atradis gandarījumu sabiedrībā, kas vairāk balstās uz seksuālo kvantitāti/kvalitāti kā attiecību kvalitāti. Un tomēr uz jautājumu, kuru es esmu uzdevis sev: “Vai sekss arī ir attiecības?” atbilde nav tāda, kādu man minēja. Atbilde ir: “Nē, sekss nav attiecības.”

Man ir pieredze. Dažreiz nevēlama pieredze. “Most damaged people are widest.” Un tomēr ... Es netieku skaidrībā ar to, ko es jūtu. “Skatos acīs puisim, kura smaids liek man kļūt kautrīgam un reizē domāt, prieks, ka ir arī tik jauki cilvēki.”
Atceros tagad visas savas dīvainības, kurās mani ļoti daudzi cilvēki ir pārpratuši. Tagad es tikai pasmejos par to, ka esmu dīvains un nemāku izmantot citou savam labumam. Nav bijusi vajadzība!
Un reizē priecājos par to, ka spēju un daru daudz ko, ja ne visu, lai man apkārtējie būtu priecīgāki un laimīgāki. “Es esmu manas dīvainības, kas mani ved uz mērķi, kuru es gribu sasniegt, pie cilvēkiem, kuri man būs svarīgi un kuriem es būšu svarīgs.”

“Vienmēr var atgriezties uz krustcelēm; mērķis būt labam, mīlošam cilvēkam nekad nav izniekots. Bet atceries, mācies, jo tev būs pārbaudījumi.”

Ar mīlestību,
VējaSkrējējs

"Ak, tu sapņotāj ... :)"