ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Saruna ar mīļoto draugu par ģimenēm


Ievads

Pirms kāda laika man sanāca saruna ar savu mīļoto draugu. Saruna izvērsās par domu apmaiņu, kas visvairāk skāra ģimenes tēmu. Ja man, gejam, virziens bija noteikts, un es aptuveni zināju savu ceļu, kurā tiekties, tad manam draugam, bi, ir daudz sarežģītāk.
Šī patiesībā ļoti mazā sarakste lika man daudz aizdomāties. Laikam, ir jau pagājušas vairākas dienas, kad šī sarakste līdzīgā naksnīgā stundā notika, bet par spīti tam es esmu visu laiku domājis, ka vajag par to uzrakstīt.



Pasmaidi!
Sākšu ar to, ka mēs visi esam cilvēki, kas atkarībā no vajadzībām meklē vai nemeklē sev kādu citu cilvēku, ar kuru justos labi. Zinu, ka jau no agras bērnības mūsos sabiedrība ieliek šos ideālus par ģimeni, attiecībām un lomām, bet patiesībā mums visiem ir jāiemācās jautāt un pārbaudīt, kas gan ir piemērotāks tieši mums katram.
Ļoti daudzi, ar kuriem esmu runājis par attiecībām, saka “ideālas attiecības”, “ideāla ģimene”, un tas mani mulsina. Nav tādu ideālu attiecību. Nav! Katras attiecības veidojas savādāk, un katrās attiecībās abu saskarsme ir atšķirība. Ideāls ir tikai uz televizora ekrāniem. Mēs, toties, varam veidot harmoniskas attiecības – tādas, kurās par spīti strīdiem, ja tādi ir raksturi, un par spīti garastāvokļu maiņām, spēj turēties stipras un nodrošināt abu cilvēku vēlmes, vajadzības un pat veicināt attīstību un dzīvesprieku, viens otru balstot.
Bet, lai cik es mēģinātu filozofēt par to, cik dažādas cilvēku attiecības var būt un kā cilvēki apiet vai neapiet savus raksturus, vai kā strīdas, nestrīdas vai sēž klusu; doma, kuru vēlos pārdomāt, nav tik vispārīga. Tā ir par to, ka puisim (vai meitenei), kurš ir biseksuāls, būs vairāk šaubu par viendzimuma attiecībām nekā divdzimumu.
Arī daudzie pētījumi par redzamību, problēmām un piederības sajūtu teic to, ka biseksuāliem cilvēkiem ir gan grūtāk iziet no skapja, gan lielāks spiediens, gan stereotipu drūzma uz pleciem un bieži vien arī neiecietība no abām – geju un hetero – pusēm. Kaut personīgi es izjūtu lielāku pieķeršanos tieši pret šīs seksualitātes vīriešiem, es reizē redzu, ka tiem, kas vispār reti saskaras ar ne vispārējās seksualitātes cilvēkiem, varētu būt lielas aizdomas par kārtējo stereotipu - “tas ir dzīves stils”.
Un bieži vien arī gadījumā, ja tāds cilvēks uzsāk attiecības, tad atkal un atkal tiek jautāta viņa identitāte, pat ja viņš uzsāk divdzimumu veidu.
Lai gan pats es esmu pieradis, ka biseksuālie puiši biežāk ir daudz brīvāki, pamanāmāki un dažreiz daudz atklātāki sabiedrībā, viņi par spīti tam, ja pat sevi definē kā vairāk uz puišiem, tomēr būs par ģimenes veidošanu ar pretējo dzimumu pārsvarā tāpēc, ka nezina un, varētu teikt, viņiem īsti nav sajūtas, kā tas būtu – kopā ar sava dzimuma pārstāvi. Tā nav viņu sfēra, jo bieži vien sabiedrībā, kurā viņi uzturas, dominē tādi ideāli kā ģimene bērnu dēļ un with guys just for fun.
Bet. Bet! Ja man jautātu, ko es esmu izdomājis par attiecībām, būšanu kopā un vēlāk ģimenes veidošanu, teikšu īsi tā: “Ar laiku – lēnām, mierīgi un uz priekšu!” Bet, ja garāk, tad ... tas viss prasa laiku.
Teikšu, ka, jā, man kā gejam nav tur baigās izvēles starp dzimumiem, kaut arī reizē zinu, ka biseksuāliem (un panseksuāliem) cilvēkiem patīk teikt, ka mīlestībā izvēle nav. Bet tomēr, ja agrāk pirms vairākiem gadiem man pat nebija domas par to, ka dzīvošu ar kādu kopā, tad tagad gan esmu pārliecināts, ka mans partneris būs vīrietis.
Attiecību ziņā zinu, ka ir svarīgi, ka tām ir vairāk jābalstās uz draudzību un patiku nevis uz vienkāršu būšanu kopā. Un tieši nesen esmu sapratis, ka nevajag baigi censties uzreiz veidot kaut ko milzīgu, vajag iedraudzēties. Lēnām iedraudzēties, lai justu vajadzību pēc otra cilvēka, pārbaudīt, kāds būs kopā pavadītais laiks un vai spēj sadzīvot viens ar otra velniņiem. Tas viss ir svarīgi, un daudz ko no tā dod tieši draudzības posms attiecībās, pēc kura tiek sperts tas solis, lai izteiktu kaut kādus solījumus, kuru jēga (es ceru) būtu tīri simboliska, jo viss lielākoties jau ir bijis pirms tam.
Un, būdams jau diezgan pieaudzis, man arī sanāk padomāt par ģimeni. Atceros, ka senāk iztirzāju dažādus “modeļus” un bērna ienākšanu tajā. Tad sanāca, ka pāris sievietēm nepatika, kā es nosaucu surogātmātes, tā fakta dēļ, ka zinu, ka viņu bērni bieži vien meklēs savus bioloģiskos vecākus. Bet ne vienmēr. Beigās, cik es atceros, nonācu pie domas, ka labprāt palīdzētu lezbietēm, veidojot draudzīgu četrotni ar bērniem. Tiesa gan es vienmēr esmu uz to skatījies diezgan pozitīvi, līdz mans Mīļākais izbēra jūru ar problēmām dažādu stereotipu dēļ. Laikam viņam ir kāda fobija pret viņām! (pasmejos)
Kaut zinu, ka kādā dzīves posmā būšu arī dalībnieks bērnu audzināšanā, es tomēr neizjūtu, ka man ar tiem veiktos diezgan labi. Šķietami ir iesēdusies tā attālā tēva loma, kas bieži ir aizņemts, bet brīvajā laikā sagādā pārgājienus, piedzīvojumus un braucienus. Nezinu pagaidām! Gaidu, kad būšu krusttēvs māšelei.
Arī reizē ļoti labi atceros, ka tieši tāds ir arī bijis mans tēvs. Patiesībā daudzi, kas viņu atceras saka, ka es ļoti, ļoti esmu viņa atsities, kaut viņš bija klāt tikai mazu posmu manas dzīves, ko es atceros.
Bet patiesībā arī Latvijā ir nepieciešamas citas lietas, lai nebūtu vajadzības justies ierobežotam vai nedrošībam. Es domāju par to, ka nekad nevar zināt, kas varētu notikt un ir nepieciešamas garantijas, bet šoreiz – no valsts. Šī iemesla dēļ es atbalstu to, ko dara Mozaīka. Tiesa gan daudzi saka, ka vairākās lietās šī organizācija dara visu it kā pārāk skaļi, bet vai tiešām? Neesmu dzirdējis, ka kāds cits no mūsu fakultātes uzņemtos to nopietni: lietu darīšanu, nodrošināšanu un paskaidrošanu arī lielākai publikai. Tieši tāpēc, ka Mozaīkā ir Latvijā vienīgā LGBT+A organizācija, kura līdz šim sekmīgi daudz ko darījusi, lai vismaz parādītu, ka mēs eksistējam un veicinājuši sarunas, es tajā iesaistos, kaut ar sākotnējo ideju vairāk par partnerattiecību lietām.
Tik un tā, ja būs vairāk informācija cilvēkam par to, ko patiesībā geji domā, ka nav tik milzīgas atšķirības starp vispārējām vērtībām un mūsu, un ka mēs gribām būt arī drošībā un mīlestībā, tad domāju, ka izdosies ne tikai citu sapņi, bet arī mūsējie.

VējaSkrējējs

Veltījums mīļotajam draugam.