otrdiena, 2014. gada 11. februāris

Nopietnība

Kāda ir jēga meklēt jēgu? Meklēt jēgu darbībām? Es drīzāk veidoju attaisnojumus, lai turpinātu neveiksmīgo meklēšanos. Naiva cerība vai muļķa mierinājums – es nevaru pateikt. Tas nav tik viegli.
Bet es tā visu, šķiet, esmu uztvēris kā pa gaisu. Lidinājies starp cilvēkiem, gultām, idejām un domām. Vai maz esmu pamanījis, ka mani tin ap pirkstu?
Jā, varu teikt, ka esmu paļāvies izskata burvībai vai baudas vieglumam, kā to teic, bet daudzi ir, un tik pat daudzi tomēr arī sapratuši, ko jādara tālāk.
Atrasties iepazīšanās portālos ir kā dzīvošana peļu ritenī: tik uz riņķi, tik uz riņķi. Tā ir kā nebeidzama spēle ar daudziem dalībniekiem bez iespējas uzvarēt. Un tā ir jāizbeidz!
Viss notiekošais, kas saistīts ar personīgajām lietām ir jāuztver nopietni. Jā, spēlēties ar cilvēkiem var, bet cik ilgi gan es kā Solveiga no Pēra Ginta gaidīšu? Ir jāsaprot, kam ir vērtība un kam ir jāsaka: “Meh, nav vērts!”
Ļoti labi es vēl atceros savu pirmo puisi un vēl atgādinu sev, kāpēc es nobijos un kāpēc tas viss tā arī beidzās, kaut labprāt būtu ar viņu kopā tagad.
Es domāju, ka svarīgas lietas ir jāņem nopietni. Zinu, ka tas varētu skanēt egoistiski, bet es zinu, ka dažām lietām ir jābūt līdzsvarā. Ja reiz cilvēks apsver domu/vēlmi mani iepazīt tuvāk, tad es pieņemšu, ka viņš domā tiešām, nespēlējot nekādas spēlītes. Tā pat, ja kādam es patīku, es to pieņemšu, ka viņš to tiešām domā, citādi var nebrīnīties par attieksmi: “Meh, nav vērts!”
Šī nostāja nav pamatā mana, un es zinu, ka man ir izteikts rozā briļļu periods, bet tai pašā laikā es jūtu, ka tā ir vairāk mērķtiecīga uz pozitīvu nākotni. Kā jau sākumā rakstīju, nav jēga attiecībām attiecību dēļ, ja otrs cilvēks nesaista. Bet tāpat nav jēga ieķerties idejā par cilvēku un pēc tam meklēt iemeslu vilties, lai varētu tālāk neko nejust.
Un es zinu, ka tā jau arī ir ne tikai man. Daudzi parasti izveido par otru tēlu, ideju par cilvēku: viņa raksturu, domas, vēlamās reakcijas un tad, kad cerības dotas, sirds lūzt. Bet tagad, skatoties pagātnē, es manu, ka ir bijuši vairāki tādi gadījumi, pēc kuriem pat “Meh, nav vērts!” teikt tika atmests.
Es zinu, ka man tagad ļoti pietrūkst mīlnieka. Gribētos kāda uzmanību, smaidu un vēlmi būt apkārt, bet ... bet, lai cik mirklis skaists nebūtu, ir arī nākotne, kuru arī vajag piedzīvot.
Domāju un saskatu, cik daudz gan cilvēkiem ir dažreiz nozīmējusi nopietnība. Ļoti atceros atmiņu izgriezumus no Lenona intervijas par mīlestību pret Yoko. Sauja nopietnības arī tur bez divām godīguma, trim uzticēšanās un vairākām rūpju un abpusējas mudināšanas attīstīties.
Attīstīties. Jā! Tas ir mans egoistsms, kas liek domāt par to, kādu partneri es tiecos satikt. Tas ir ļoti svarīgi, lai esot arī ar kādu kopā notiek attīstība, sevis uzlabošana, izglītošanās, bet reizē ar to, ka nav vajadzība pret citām, ārējām lietām vai darbībām. Daļēji arī stabilitāte, bet tā nāk ar laiku un pacietību – teiks jebkurš pāris.
Es negribu neko secināt no tā, ko esmu domājis. Tam arī nav vajadzības, jo secinot darbi nerodas un attieksme nemainās. Vismaz ne šajā gadījumā.
Es esmu medījums, un tā arī ir jāuzvedas.

VējaSkrējējs